Pēdējo nedēļu ģeopolitiskie satricinājumi un energoresursu cenu svārstības ir radījušas diskusijas publiskajā telpā, kāpēc Latvija neizmanto savas naftas produktu drošības rezerves, lai mazinātu degvielas cenu pieaugumu. Ir būtiski uzsvērt, ka valsts drošības rezerves primāri nav paredzētas kā instruments cenu regulēšanai. Primārais mērķis rezervju izlaišanai tirgū ir nodrošināt naftas produktu apgādi situācijās, kad ierastās degvielas piegādes ķēdes tiek traucētas vai pārtrauc darboties.

SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” uzdevums ir administrēt šo kritisko resursu, tādēļ mūsuprāt šajā situācijā ir jāizskaidro sabiedrībai šo rezervju patieso nozīmi Latvijas enerģētiskajā drošībā.

Prioritāte fiziskā pieejamība, nevis ekonomiskais izdevīgumus

Latvijas naftas produktu drošības rezerves tiek veidotas un uzturētas saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu un Latvijas normatīvo aktu prasībām. Pašlaik ir nodrošinātas rezerves 92 dienām. Ja tiktu pārtraukta degvielas ievešana valstī, Latvijas tautsaimniecība un kritiskie dienesti spētu darboties trīs mēnešus.

Svarīgākais: rezerves jāaktivizē situācijās, kad rodas faktisks degvielas trūkums, kad privātie tirgotāji vairs nespēj pilnā apjomā apgādāt Latvijas tirgu, un piegādes ir traucētas vai pārtrauktas ārēju apstākļu ietekmē.

Tikai augsta cena nevar būt par pamatu. Ja rezerves tiek izmantotas tikai tāpēc, ka cenas ir augstas, mēs riskējam zaudēt “drošības spilvenu” situācijā, kad degviela var kļūt pilnībā nepieejama neatkarīgi no tās cenas.

Latvijas valsts drošības rezervju izlaišana tirgū nesamazinātu degvielas cenu vai samazinājums būtu īslaicīgs

Doma izmantot rezerves, lai mazinātu cenu kāpumu, ir saprotama, taču tas nebūtu primārais risinājums:

• Par mazu apjoms: Latvijas degvielas rezerves ir nelielas salīdzinājumā ar pasaules naftas tirgu. Pat ja visas drošības rezerves vienlaikus nonāktu tirgū, kopējo pasaules piedāvājumu tas gandrīz nemainītu. Tāpēc cenas paliktu tādas pašas, jo tās nosaka globālais pieprasījums un piedāvājums, nevis vienas valsts rīcība. Tādējādi šobrīd Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) dalībvalstis (kuru sastāvā ir Eiropas Savienības valstis, ASV, Kanāda, Apvienotā Karaliste, Japāna, Koreja u.c.) kopīgi vienojās laist tirgū apmēram 400 miljonus barelu naftas vai naftas produktu no valsts drošības rezervēm, lai mazinātu Tuvo Austrumu notikumu ietekmi uz degvielas tirgu, jo vairākas valstis samazinājušas naftas ieguvi, kā arī gandrīz apstājusies tankkuģu satiksme Hormuza šaurumā, pa kuru tika veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu. Latvija, solidarizējoties, arī piedāvā tirgum savas naftas produktu drošības rezerves.
• Prioritāte nodrošināt esamību: Rezerves ir domātas situācijām, lai uzņēmumi un dienesti varētu turpināt darbu arī tad, kad degviela no ikdienas piegādes ķēdēm ir grūti pieejama vai tās piegādes ir nopietni traucētas. Šādos brīžos svarīgāk ir, lai degviela būtu, nevis cik tā maksā.
• Īstermiņa ieguvums: Ja piedāvātu tirgū drošības rezerves par cenu, kas zemāka par tirgus cenu, tas pirmkārt būtu tikai īstermiņa ieguvums un brīdī, kad tiešām rezerves būtu nepieciešamas, to nebūtu. Mērķis nav subsidēt. Rezervju izlaišanas mērķis ir palielināt piedāvājumu tirgū un novērst piegādes traucējumus. Cenām pēc tam pašām vajadzētu samazināties tirgus mehānisma dēļ, jo piedāvājums kļūst lielāks.

Nodokļu politika – tiešs veids, kā ietekmēt gala cenas

Ja runājam par to, kā valsts var tieši ietekmēt degvielas cenas uzpildes stacijās, galvenais instruments nav rezerves, bet gan nodokļu politika. Ņemot vērā, ka būtisku daļu no degvielas cenas veido nodokļi, Possessor piekrīt valdības priekšlikumam par akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai, jo šo likmju izmaiņas var dot tūlītēju efektu.