brilles ikona
teksta izmers ikona
adrese ikona Krišjāņa Valdemāra 31, Rīga, LV-1887

Uzraudzības līguma skaidrojumi

3.10. punkts (Par datu pārbaudi un ienākumiem)

3.10.    Possessor pieprasa no Attīstītāja un pārbauda visu ar Pakalpojuma sniegšanu saistīto dokumentāciju, tai skaitā, bet ne tikai, informāciju par īrnieku mājsaimniecību ienākumu atbilstību MK noteikumos noteiktajiem sliekšņiem, finanšu dokumentāciju, informāciju par īrnieku maksājumiem, spēkā esošiem īres līgumiem un datus par Dzīvojamajā mājā iemitinātajām personām, kā arī nepieciešamo informāciju pārmērīgās kompensācijas kontroles nodrošināšanai. Veicot Uzraudzības funkciju, Possessor ir tiesības apstrādāt fizisko personu - Dzīvojamās mājas īrnieku, to mājsaimniecības locekļu un citu Dzīvojamajā mājā iemitināto personu datus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

  • Kā attīstītājs tehniski var nodrošināt informāciju par īrnieku mājsaimniecības ienākumu atbilstību, ja attīstītajam kā komersantam nav piekļuves VID vai citām datubāzēm?

Pirms īres līguma noslēgšanas nekustamā īpašuma attīstītājam ir pienākums pārbaudīt īres pretendenta mājsaimniecības atbilstību MK noteikumos Nr. 459 noteiktajiem ienākumu sliekšņiem (https://www.possessor.gov.lv/darbibas-jomas/ires-nami).

Pārbaudāmie ienākumi: Mājsaimniecības kopējie mēneša bruto vidējie ienākumi (ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamie) iepriekšējā taksācijas gadā.

Informācijas avots: VID vai līdzvērtīgas ārvalstu nodokļu administrācijas izziņa par iepriekšējo taksācijas gadu (kas nav vecāka par 1 mēnesi)

Iegūšanas kārtība: Attīstītājs var nodrošināt ienākumu pārbaudi vienā no šiem veidiem:

  1. pieprasot informāciju no pašvaldības (attīstītājam jāvienojas ar pašvaldību par personas datu aprites kārtību); 
  2. pieprasot VID izziņas un apliecinājumus (kas nav vecāki par mēnesi) tieši no īres pretendenta.

Saņemtie dokumenti kalpo par pamatu mājsaimniecības ienākumu atbilstības izvērtēšanai.

Informācijas nodošana Possessor: Saņemtos VID vai ārvalstu nodokļu administrācijas datus par ienākumiem Attīstītājs iesniedz Possessor bez īpaša pieprasījuma kopā ar noslēgto īres līgumu kopijām.

  • Kādā brīdī šai informācijai jābūt pieejamai? Izīrēšanas brīdī? Kad to pieprasa Possessor? Vai tikai slēdzot īres līgumu? Ja līgums ir uz vairākiem gadiem – kā notiek pārbaude vēlāk?

Mājsaimniecības ienākumu pārbaudes kārtība un biežums ir noteikti Ministru kabineta noteikumos Nr. 459. Saskaņā ar MK noteikumu 459 37. punktu mājsaimniecības ienākumi tiek pārbaudīti divas reizes (https://likumi.lv/ta/id/334085-noteikumi-par-atbalstu-dzivojamo-ires-maju-buvniecibai-eiropas-savienibas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-plana-3-1#p37):

    ◦pirmo reizi - pašvaldībā, reģistrējot mājsaimniecību rindā atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

    ◦ otro reizi – Attīstītājam, pirms īres līguma noslēgšanas (vai īres līguma termiņa pagarināšanas gadījumā).

Attīstītājam ir pienākums pārbaudīt mājsaimniecības ienākumus pirms īres līguma noslēgšanas un iesniegt Possessor attiecīgo informāciju un dokumentus (tostarp VID izziņas) tiklīdz tie ir Attīstītāja rīcībā, bet ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā.

Ja īres līgums ir noslēgts uz vairākiem gadiem, īres līguma darbības laikā mājsaimniecības ienākumi atkārtoti netiek pārbaudīti, un ienākumu līmeņa izmaiņas nav pamats īres līguma izbeigšanai.

  • Vai pašvaldības atlases dokumentācijā nav jābūt atrunai/preambulai, ka īrnieku dati tiks nodoti Possessor? Par VDAR (GDPR) riskiem, nododot datus. 

Īrnieka un viņa mājsaimniecības locekļu personas datu apstrāde un nodošana pārvaldniekam un uzraudzības institūcijai (Possessor) ir nepieciešama uzraudzības līgumā un normatīvajos aktos noteikto saistību izpildei, tostarp VTNP sniegšanas uzraudzībai, un tiek veikta, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 459.

Caurspīdīguma nodrošināšanas un VDAR risku mazināšanas nolūkā ir ieteicams:

  • paredzēt personas datu apstrādi un nodošanu jau pašvaldības atlases dokumentācijā;
  • noteikt skaidru personas datu aprites kārtību starp pašvaldību un attīstītāju.

Papildus tam īres līgumā ir obligāti jāparedz, ka Izīrētājs nodod īrnieka, viņa mājsaimniecības un ģimenes locekļu, kā arī dzīvoklī iemitināto personu personas datus:

  • dzīvojamās mājas pārvaldniekam – īres līgumā noteikto saistību izpildei;
  • uzraudzības institūcijai (Possessor) – normatīvajos aktos noteikto uzraudzības pienākumu izpildei.

4.3. punkts (par apsekošanu)

4.3. Attīstītājs Līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā izpilda Possessor prasības, kas saistītas ar Uzraudzības funkciju veikšanu. Pēc Possessor pieprasījuma (vismaz 5 darba dienas pirms plānotās apsekošanas dienas) un Possessor norādītajā termiņā Attīstītājs nodrošina Possessor piekļuvi Dzīvojamajai mājai, lai Possessor varētu veikt Dzīvojamās mājas visu  vai atsevišķu dzīvokļu apsekošanu klātienē.

Possessor jāveic pārbaudes, tai skaitā Dzīvojamajā mājā klātienē, izvērtējot, vai VTNP tiek sniegts MK noteikumos Nr. 459 noteiktajā kārtībā. Attīstītājs uzraudzības līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā sadarbojas ar Possessor, nodrošinot uzraudzības funkciju īstenošanu.

Līdz ar to attīstītājam ir būtiska loma īrnieku informēšanā, skaidrojot, ka apsekošana ir neatņemama projekta uzraudzības sastāvdaļa. Dzīvojamās īres mājas tiek finansētas ar Eiropas Savienības fondu atbalstu, un līdz ar to uzraudzības prasības ir paaugstinātas, lai nodrošinātu programmas nosacījumu izpildi un finansējuma tiesiskumu.

Pirmreizējās uzraudzības pārbaudes var tikt veiktas visā Dzīvojamajā mājā pilnā apmērā. Turpmāk apsekošana tiek plānota, vadoties no normatīvo aktu prasībām, riska izvērtējuma, lietderības un citiem uzraudzības kritērijiem.

Attīstītājs nevar garantēt visu īrnieku klātbūtni konkrētā laikā, tomēr nodrošina sadarbību un savlaicīgu informācijas apmaiņu. Attīstītājam ir pienākums īres līgumos paredzēt īrnieka pienākumu sadarboties ar Izīrētāju, Dzīvojamās mājas pārvaldnieku un Uzraudzības institūciju, tostarp:

  • nodrošināt piekļuvi Dzīvoklim pēc pamatota pieprasījuma,
  • ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas.

Attīstītājam Īres līgumā ir jāparedz punkts: Ja Īrnieks liedz vai rada šķēršļus Dzīvokļa apsekošanai vai sniedz nepatiesu informāciju Izīrētājam vai Uzraudzības institūcijai vai to pilnvarotajam pārstāvim, Īrnieks maksā Izīrētājam līgumsodu līdz [..] EUR apmērā par katru pārkāpumu. 

Par atbildību un līgumsodu piemērošanu

Līgumsods attīstītājam netiek piemērots par īrnieka rīcību, kuru attīstītājs objektīvi nevar ietekmēt, ja attīstītājs ir:

  • savlaicīgi informējis īrniekus par plānoto apsekošanu,
  • izmantojis īres līgumā paredzētos sadarbības mehānismus,
  • un nepieciešamības gadījumā savlaicīgi lūdzis Possessor pārcelt apsekošanas datumu.

Līgumsods var tikt piemērots gadījumos, ja piekļuve netiek nodrošināta atkārtoti bez objektīva pamatojuma, atbilstoši Uzraudzības līgumā noteiktajai kārtībai.

Uzraudzības līguma 4.19 punkts (par deklarēšanos)

4.19.    Attīstītājs pārliecinās, ka pēc īres līguma noslēgšanas un dzīvokļa nodošanas īrniekam attiecīgajā dzīvoklī ir deklarētas īrnieka, visu īrnieka mājsaimniecības locekļu un iemitināto personu, ja tādas ir, dzīvesvietas. Informāciju par deklarētajām personām Attīstītājs pieprasa pašvaldībai, saskaņā ar noslēgto pilnvarojuma līgumu. 

Attīstītājam ir pienākums īres līgumā noteikt:

  • īrnieka pienākumu deklarēt savu dzīvesvietu izīrētajā dzīvoklī;
  • īrnieka pienākumu nodrošināt, ka dzīvoklī tiek deklarēti arī visi īrnieka mājsaimniecības locekļi un citas dzīvoklī iemitinātās personas, ja tādas ir;
  • ka deklarēšanās ir viens no priekšnoteikumiem dzīvokļa nodošanai lietošanā (dzīvokļa nodošanas–pieņemšanas akta parakstīšanai).

Attīstītājs neatbild par īrnieka patvaļīgu deklarācijas maiņu pēc līguma noslēgšanas, ja attīstītājs par to nav zinājis un objektīvi nevarēja zināt.

Informāciju par deklarētajām personām attīstītājs pieprasa no attiecīgās pašvaldības saskaņā ar noslēgto pilnvarojuma līgumu:

  • pēc katra jauna īres līguma noslēgšanas;
  • pie katrām izmaiņām mājsaimniecības sastāvā.

Papildus tam Attīstītājam ir ieteicams veikt deklarēto personu datu salīdzināšanu vismaz reizi gadā, pirms ikgadējās datu apliecināšanas Possessor, lai pārliecinātos par informācijas atbilstību faktiskajai situācijai.

Ja īrnieks patvaļīgi maina deklarēto dzīvesvietu vai nenodrošina mājsaimniecības locekļu deklarēšanos Dzīvoklī, tas var liecināt, ka:

  • Dzīvoklis vairs nav Īrnieka vienīgais mājoklis, vai
  • Īrnieks faktiski Dzīvoklī nedzīvo.

Šādos gadījumos Attīstītājam ir tiesības:

  • pieprasīt Īrniekam novērst pārkāpumu noteiktā termiņā;
  • piemērot īres līgumā paredzētos līgumsodus par nepatiesas informācijas sniegšanu vai šķēršļu radīšanu uzraudzībai;
  • uzteikt īres līgumu īres līgumā noteiktajā kārtībā, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Attīstītāja atbildība ir pienācīgi un regulāri uzraudzīt noslēgto īres līgumu ievērošanu un savlaicīgi veikt pasākumus (piemēram, uzteikt līgumu) gadījumā, ja tiek konstatēts, ka īrnieks nepilda savu pienākumu par deklarēšanos un vienīgo mājokli.

Ja attīstītājs ir korekti noteicis pienākumus īres līgumā, kā arī sadarbojas ar Possessor un aktīvi cenšas novērst konstatētos pārkāpumus (piemēram, pieprasot īrniekam novērst deklarācijas neatbilstību vai uzteicot līgumu), tiek uzskatīts, ka Attīstītājs pilda savus uzraudzības pienākumus. 

4.20. punkts (par nostiprinājuma lūgumiem) 

4.20.    Attīstītājs nodrošina, ka ar visiem Dzīvojamās mājas dzīvokļu īrniekiem ir savlaicīgi parakstīti nostiprinājuma lūgumi un zemesgrāmatā nostiprinātas īres tiesības uz attiecīgajiem īrniekiem izīrētajiem dzīvokļiem Dzīvojamajā mājā. Attīstītājs nodrošina, ka īrnieka īres tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā visā īres līguma spēkā esamības laikā, tajā skaitā, īres līguma termiņa pagarināšanas gadījumā. 

Attīstītājs nodrošina, ka:

  • nostiprinājuma lūgums tiek sagatavots un parakstīts bez nepamatotas kavēšanās pēc īres līguma noslēgšanas;
  • dokumenti īres tiesību nostiprināšanai tiek iesniegti zemesgrāmatā pēc iespējas īsākā laikā no attiecīgā īres līguma noslēgšanas dienas;
  • Possessor tiek informēts par dokumentu iesniegšanu zemesgrāmatā, kā arī par īres tiesību nostiprināšanu.

Īres tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā ir uzskatāma par nodrošinātu, ja Attīstītājs ir savlaicīgi iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus zemesgrāmatā, un nostiprinājuma izskatīšana aizkavējas zemesgrāmatas institūcijas darbības dēļ.

Ja Possessor konstatē, ka īres tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā un Attīstītājs nav sniedzis informāciju par dokumentu iesniegšanu zemesgrāmatā, Possessor rakstiski aicina Attīstītāju 10 darba dienu laikā novērst neatbilstību vai iesniegt paskaidrojumu un to apliecinošus dokumentus. Sankcijas netiek piemērotas, ja kavējums ir objektīvi pamatots un nav atkarīgs no Attīstītāja rīcības.

Prasība, ka īres tiesībām jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā “visā īres līguma spēkā esamības laikā”, nenozīmē īres tiesību reģistrāciju pirmajā dienā no īres līguma noslēgšanas, bet gan Attīstītāja pienākumu nodrošināt, ka īres tiesības tiek nostiprinātas zemesgrāmatā saprātīgā termiņā (mēneša laikā) pēc īres līguma noslēgšanas, un tās tiek saglabātas spēkā visā īres līguma darbības laikā, t.sk. līguma termiņa pagarināšanas gadījumā.

Attīstītājs neatbild par zemesgrāmatas izskatīšanas termiņiem, ja dokumenti ir iesniegti savlaicīgi. Sankcijas var tikt piemērotas tikai tad, ja Attīstītājs nav rīkojies savlaicīgi vai nav sadarbojies, nevis zemesgrāmatas noslodzes dēļ.

4.21. punkts (par "rūpīgu" izvērtēšanu un uzraudzību) 

4.21. Attīstītājam ir pienākums rūpīgi izvērtēt īrnieku pieteikumus par īrnieku iemitināmajām personām izīrētajos dzīvokļos un sniegt savu saskaņojumu tikai tādu personu izmitināšanai, kuras atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem. Attīstītājam ir pienākums uzraudzīt, lai visas Dzīvojamajā mājā izīrētajos dzīvokļos iemitinātās personas būtu deklarējušas savu dzīvesvietu attiecīgajos izīrētajos dzīvokļos. 

Kritēriji, kas jāņem vērā.

Ar jēdzienu “izvērtēt” šī punkta izpratnē saprotama dokumentāra un faktiska pārbaude pirms saskaņojuma sniegšanas, izvērtējot vismaz:

  • vai persona tiek iemitināta kā mājsaimniecības loceklis vai cita īrnieka saskaņā ar līgumu pieļaujama persona;
  • vai iemitināšana nepārkāpj normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, tai skaitā attiecībā uz dzīvokļa izmantošanu kā vienīgo mājokli;
  • vai ir iespējams nodrošināt personas deklarēšanos attiecīgajā dzīvoklī.

Ar jēdzienu “uzraudzīt” saprotams pienākums veikt samērīgas un mērķtiecīgas kontroles darbības, nevis nepārtrauktu vai automatizētu monitoringu. Uzraudzība var tikt īstenota, piemēram:

  • pieprasot informāciju par deklarētajām personām no pašvaldības saskaņā ar pilnvarojuma līgumu;
  • veicot dzīvokļu apsekošanu klātienē saskaņā ar uzraudzības un īres līgumos noteikto kārtību;
  • aktualizējot datus par iemitinātajām personām, tai skaitā reizi gadā, apliecinot to atbilstību faktiskajai situācijai.

Attīstītājam nav pienākuma garantēt, ka īrnieks jebkurā brīdī nemaina deklarēto dzīvesvietu patvaļīgi, ja attīstītājs ir rīkojies labticīgi, balstoties uz pieejamo informāciju un īres līgumā noteiktajiem pienākumiem, un ir savlaicīgi veicis pasākumus neatbilstību novēršanai.

Uzraudzības līguma 4.22. punkts (par apsekošanu) 

4.22.    Attīstītājam ir pienākums pienācīgi un regulāri uzraudzīt noslēgto īres līgumu ievērošanu, veicot regulāru visu izīrēto dzīvokļu apsekošanu klātienē, to rakstveidā pienācīgi dokumentējot. 

Termini “pienācīgi” un “regulāri” tiek lietoti, lai uzsvērtu nepieciešamību pēc aktīvas un saturiskas uzraudzības pār valsts atbalstīto dzīvojamo fondu, kā arī datu savlaicīgas aktualizācijas. Reizi gadā pēc Possessor pieprasījuma Attīstītājam ir jāapliecina Possessor vestā mājsaimniecību reģistra datu atbilstība faktiskajai situācijai. 

Apsekošanu būtu jāveic:

  • vismaz reizi gadā katram izīrētajam dzīvoklim, un
  • ārpuskārtas, ja attīstītāja rīcībā nonāk informācija vai rodas pamatotas aizdomas par iespējamu īres līguma nosacījumu pārkāpumu (piemēram, patvarīgu personu iemitināšanu, apakšīri vai dzīvokļa izmantošanu neatbilstoši līguma mērķim).

Attīstītājs apsekošanu veic, iepriekš saskaņojot laiku ar īrnieku un ievērojot īres līgumā noteikto kārtību.

Kas fiksējams apsekošanas laikā

Apsekošanas laikā Attīstītājs apsekošanas aktā fiksē vismaz:

  1. vai dzīvoklī faktiski dzīvo īres līgumā norādītās personas (vai personas, kuru iemitināšana ir saskaņota);
  2. vai dzīvoklis tiek izmantots atbilstoši īres līguma mērķim (nav nesaskaņotas saimnieciskās darbības vai apakšīres);
  3. vai nav konstatējami acīmredzami īres līguma pārkāpumi;
  4. dzīvokļa vispārējo tehnisko stāvokli (bez detalizētas tehniskās ekspertīzes).

Nepieciešamības gadījumā apsekošanas laikā var tikt veikta fotofiksācija, lai dokumentētu konstatētos apstākļus.

Apsekošanas akts, ja iespējams, tiek parakstīts arī no īrnieka puses. Ja īrnieks atsakās parakstīt aktu vai apsekošana notiek bez viņa klātbūtnes, akta spēkā esamību neietekmē, ja to ir parakstījis attīstītāja pārstāvis, attiecīgi atzīmējot apstākļus.

Interešu konflikts un "aizdomas" 

4.30.    Attīstītājs savā darbībā nepieļauj interešu konfliktu un veic visas nepieciešamās darbības interešu konflikta riska un korupcijas un krāpšanas riska mazināšanai un kontrolei pēc Dzīvojamās mājas nodošanas ekspluatācijā. Attīstītājs izstrādā interešu konflikta riska un korupcijas un krāpšanas riska kontroles politiku līdz Dzīvojamās mājas īres līgumu noslēgšanai un iesniedz to Possessor Pēc Possessor pieprasījuma Attīstītājs sniedz visus nepieciešamos dokumentus un informāciju iespējamo interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas apstākļu kontrolei, kā arī sadarbojas ar Possessor šo apstākļu noskaidrošanā. Attīstītājam ir pienākums nekavējoties informēt Possessor par jebkuriem apstākļiem, kas norāda vai rada aizdomas par iespējamu interešu konfliktu, korupciju vai krāpniecību Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanas laikā. 

Uzraudzības līgums paredz Attīstītāja autonomiju un atbildību pašam izveidot un uzturēt iekšējo kontroles sistēmu, kas atbilst Attīstītāja organizatoriskajai struktūrai un darbības specifikai.

Attīstītājs savā politikā nosaka:

  • kritērijus, pēc kuriem tiek identificēts potenciāls interešu konflikts vai paaugstināts risks;
  • iekšējos kontroles mehānismus (piemēram, četru acu princips, lēmumu dokumentēšana, ētikas kodekss, darbinieku apliecinājumi par neieinteresētību u.tml.);
  • kārtību, kādā tiek vērtēti un eskalēti konstatētie riski.

Possessor neizstrādā politiku Attīstītāja vietā, bet uzraudzības ietvaros izvērtē, vai Attīstītājs ir ieviesis šādu sistēmu un vai tā tiek piemērota praksē.

Pārbaužu biežums

Uzraudzības līguma projektā apzināti netiek noteikts fiksēts pārbaužu, apmeklējumu vai informācijas pieprasījumu biežums. Tā vietā tiek piemērota uz riskiem balstīta pieeja, lietojot formulējumu “pienācīgi un regulāri”.Tas nozīmē, ka:

  • ja pakalpojuma sniegšana notiek bez pārkāpumiem un riski netiek konstatēti, uzraudzības intensitāte var būt zemāka;
  • ja rodas pamatotas aizdomas vai konstatēti pārkāpumu riski, uzraudzības pasākumi var tikt pastiprināti.

Uzraudzības mērķis ir rezultāts – normatīvo prasību ievērošana, nevis formāla darbību reižu skaitīšana. Vienlaikus ikdienas praksē tiek sagaidīts, ka uzraudzība ir samērīga un nodrošina, ka vismaz reizi gadā, pirms ikgadējās informācijas iesniegšanas Possessor, attīstītāja rīcībā ir aktuāla un pārbaudīta informācija par pakalpojuma sniegšanu un īrniekiem.

Līgumsodi

Uzraudzības līgums paredz, ka līgumsods nav primārais uzraudzības instruments, bet gan galējais līdzeklis gadījumos, kad konstatētais pārkāpums netiek novērsts pēc brīdinājuma saņemšanas.

Saskaņā ar uzraudzības līguma noteikumiem Possessor, konstatējot pārkāpumu, rakstveidā par to informē Attīstītāju, nosūtot brīdinājumu un nosakot saprātīgu termiņu pārkāpuma novēršanai vai pieprasītās informācijas iesniegšanai.

Pienākums maksāt līgumsodu iestājas tikai tad, ja Attīstītājs Possessor norādītajā termiņā bez attaisnojoša iemesla nenovērš konstatēto pārkāpumu; vai nesniedz pieprasīto informāciju.

Ņemot vērā minēto, uzraudzības līgumā nav noteikts konkrēts termiņš katra pārkāpuma novēršanai, jo līguma pamattekstā jau ir noteikta vienota un skaidra procedūra:

pārkāpuma konstatēšana → brīdinājums ar termiņu → līgumsods tikai tad, ja pārkāpums nav novērsts bez attaisnojoša iemesla.

Izņēmums ir atsevišķos gadījumos, piemēram, par piekļuves nenodrošināšanu apsekošanai, līgumsods var tikt piemērots par katru konkrēto gadījumu, jo tas ir procesuāls šķērslis uzraudzības veikšanai, kas jau pēc būtības ir fiksēts fakts. 

Par Nepārvaramu varu (force majeure) un valsts iestāžu kavējumiem.

Attīstītājs netiks saukts pie atbildības par apstākļiem, kurus tas objektīvi nevarēja ietekmēt.

Uzraudzības līguma 6.2. punktā paredzētais formulējums, ka līgumsods tiek piemērots tikai tad, ja pārkāpums nav novērsts “bez attaisnojoša iemesla”, aptver arī nepārvaramas varas un trešo personu darbības vai bezdarbības gadījumus.

Par attaisnojošu iemeslu uzskatāmi arī valsts un pašvaldību iestāžu darbības kavējumi vai tehniski ierobežojumi, tostarp:

  • zemesgrāmatas dokumentu izskatīšanas termiņu pagarināšana;
  • VID izziņu izsniegšanas kavējumi;
  • pašvaldību lēmumu pieņemšanas vai informācijas sniegšanas kavējumi;
  • valsts informācijas sistēmu darbības traucējumi.

Šādos gadījumos sankcijas Attīstītājam netiek piemērotas, ja tas ir rīkojies savlaicīgi un var pamatot, ka kavējums nav radies tā vainas dēļ.

Līdz ar to uzraudzības līgumā ietvertais formulējums “bez attaisnojoša iemesla” faktiski pilda nepārvaramas varas (force majeure) klauzulas funkciju, nodrošinot attīstītājam aizsardzību pret ārējiem, no tā neatkarīgiem apstākļiem.

Atbildība par sniegto datu patiesumu

Uzraudzības līguma 6.3. punktā ir noteikts, ja īres līgumu Attīstītājs ir noslēdzis pamatojoties uz informāciju, kuru tas ir saņēmis no pašvaldības vai īres pretendenta, un kas vēlāk ir izrādījusies nepatiesa, un Attīstītājs par to nav zinājis un nevarēja zināt, līgumsods par pārkāpumu Attīstītājam netiek piemērots

Risks par trešo personu sniegtu nepatiesu informāciju gulstas uz pašu informācijas sniedzēju, nevis attīstītāju. Attīstītāja atbildība aprobežojas ar pienākumu ievērot noteikto procedūru un rīkoties rūpīgi – pieprasīt un izvērtēt normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, kā arī balstīties uz aktuāliem, oficiāliem un savstarpēji saskaņotiem datiem.

Ja Attīstītāja rīcībā ir derīgi un savlaicīgi iegūti dokumenti (piemēram, pašvaldības lēmums, VID izziņa, pretendenta apliecinājumi), kas īres līguma noslēgšanas brīdī apliecina mājsaimniecības atbilstību normatīvajām prasībām, Attīstītājs ir uzskatāms par rīkojušos labticīgi un ir pasargāts no līgumsoda piemērošanas.