Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju (turpmāk - Izmeklēšanas komisija) slēdziens satur pretrunīgus un neprecīzus secinājumus par valsts institūciju pienākumu un kompetences sadali privatizācijas un kultūras pieminekļu aizsardzības jomā. Līdz ar to nav pamatoti vērtēt VAS "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk – PA) atbildību par darbību neveikšanu, kas nav PA kompetencē, un ko PA nav tiesīga veikt.  

PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns: "Pēc iecelšanas amatā jaunā aģentūras valde, pārņemot lietas no Zalpēteres vadītās valdes, nekavējoties kā prioritāru izvirzīja jautājumu par situāciju ar Ķemeru sanatoriju. Diemžēl šai ielaistajai problēmai nebija pieejami ātri un juridiski korekti risinājumi. Jau no izmeklēšanas komisijas pirmās darba dienas bijām atvērti sadarbībai un komisijai tika sniegts pilns dokumentācijas  komplekts, kas kopumā veidoja vairāk kā 4200 dokumentu lapas." 

Pēc stāšanās amatā, PA valde, kas šobrīd ir atbildīga par PA darbu, apmeklēja sanatoriju un pēc PA iniciatīvas uz tikšanos tika aicināti Jūrmalas pašvaldības, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI), Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji, lai meklētu situācijas risinājumu. Puses vienojās, ka situācija ir neapmierinoša un katras institūcijas kompetences robežās ir nepieciešams nekavējoša rīcība, lai situācija nepasliktinātos. Rezultātā tika nodrošināta sanatorijas pagaidu apsardze. Tāpat tika uzsākta sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, lai potenciālajiem sanatorijas investoriem tiktu sagatavota un nogādāta informācija par investīciju iespējām sanatorijā Ķemeri. 

Uzraudzību par valsts kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanu īsteno VKPAI. 2012.gada 28.septembrī PA nosūtīja VKPAI vēstuli, kurā informēja inspekciju par stāvokli sanatorijā Ķemeri. Vēstulē tika norādīts, ka PA ieskatā pastāv pamatotas bažas par SIA "Ominasis Latvia" mantas un nekustamā īpašuma, t.sk. valsts nozīmes kultūras un mākslas pieminekļu saglabāšanu. PA valsts nozīmes kultūras un mākslas pieminekļu saglabāšanas nolūkā likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" noteiktā kārtībā lūdza VKPAI veikt tās kompetencē ietilpstošās darbības kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā. Vēstules kopija Izmeklēšanas komisijai nosūtīta 2013.gada 31.maijā. 

PA pilnībā piekrīt Izmeklēšanas komisijas viedoklim, ka saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" kultūras pieminekļu kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu veic VKPAI. Sakarā ar to, ka Izmeklēšanas komisija aicināja PA veikt darbības, kas nepieciešamas zaudējumu un sanatorijas Ķemeri kultūrvēsturiskās vērtības samazinājuma aprēķināšanai, ievērojot VKPAI tiesību aktos noteiktās funkcijas, tiesības un kompetenci, un Administratīvā procesa likumu, PA šo uzdevumu pārsūtīja VKPAI ar 2013.gada 10.decembra vēstuli, lūdzot sniegt informāciju par Ķemeru sanatorijas mantas sastāvā privatizēto kultūras pieminekļu pašreizējās kultūrvēsturiskās vērtības novērtējumu. Vienlaicīgi tika lūgts sniegt informāciju arī par zaudējumu apmēru, kas radies sakarā ar kūrortpoliklīnikas ugunsgrēku, zādzībām vai citu īpašnieka darbību vai bezdarbības rezultātā. 

PA nav ne likumīgas, ne līgumiskas tiesības pieteikt kreditora prasījumus par valsts kultūras mantojumam nodarītiem zaudējumiem. Atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 26.panta otrajā daļā noteiktajam, tiesības celt prasību pret juridiskajām personām par zaudējumu atlīdzināšanu, ja tās nodarījušas kaitējumu kultūras piemineklim, ir VKPAI. Līdz ar to Izmeklēšanas komisijas pārmetumi par zaudējumu neaprēķināšanu un nepieteikšanu nekādā veidā nevar būt attiecināmi uz PA. 

Attiecībā uz Izmeklēšanas komisijas vēršanos ģenerālprokuratūrā ar lūgumu vērtēt PA darbu attiecībā uz valsts interešu aizsardzību Ķemeru sanatorijas privatizācijas gaitā, PA atgādina, ka deputāti un citas personas kopš 1999.gada jau vairakkārt ir vērsušās ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt sanatorijas Ķemeru privatizāciju. PA Ķemeru sanatorijas privatizācijas procesa laikā vairāk kā 10 reizes ir sniegusi ģenerālprokuratūrai visu nepieciešamo informāciju par sanatorijas privatizācijas procesu. 

Jāatgādina, ka iepriekš PA darbību pārraugošā padome, kuru veidoja visu Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvji, vairākkārtīgi izvērtēja iespēju izbeigt privatizācijas līgumus ar sanatorijas Ķemeri privatizētājiem. PA padome konstatēja, ka līgumu izbeigšana un sanatorijas atsavināšana varēja notikt tikai ievērojot taisnīgas atlīdzības principu, kas nozīmē kompensēt investoram tā veiktos ieguldījumus. Iepriekš PA padomes locekļi atzina to par valstij ekonomiski neizdevīgu risinājumu, kā arī atzīmēja iespējamās ilglaicīgās tiesvedības saistībā ar iespējamajiem investīciju aizsardzības līgumu pārkāpumiem.